IMG_2287.jpg

20.jpg

21.jpg

IMG_2330.jpg

IMG_2300.jpg

IMG_2292.jpg

300143361_488654099931218_4709276412974694415_n.jpg

18.jpg

IMG_4874.jpg

23.jpg

BYZ_1916.jpg

BYZ_1926.jpg

BYZ_1922.jpg

BYZ_1924.jpg

Invitation_KZ.jpg

1660385486095.jpg

1660385486089.jpg

1660385486071.jpg

1660385486080.jpg

1660385486107.jpg

1660385486101.jpg

1660385486151.jpg

1660385486122.jpg

1660385486116.jpg

1660385486129.jpg

1660385486139.jpg

1660385486162.jpg

1660385486168.jpg

1660385486061.jpg

1660385486176.jpg

1660385486183.jpg

1660385486208.jpg

1660385486196.jpg

1660385486230.jpg

1660385486218.jpg

1660385486236.jpg

12. augustā Kazahstānas Republikas mākslinieku savienības galerijā “Ular” notiks Latvijas mākslinieces Karinē Paronjancas izstādes “Atdzimstot no pelniem…” atklāšana. Izstādē tiks eksponēti darbi no dažādiem mākslinieces radošajiem periodiem – sākot no izteikti dekoratīviem darbiem līdz vizuāliem manifestiem. Ekspozīcija būs pieejama apmeklētājiem līdz 10. septembrim. 

Karinē Paronjanca paliek uzticīga tradicionālajām glezniecības tehnikām, apzināti izvairoties no digitālajām palīgmetodēm. Viņas mākslinieciskā filozofija – “māksla ar BIO zīmi” - pietātes pilna attieksme pret dabu un tās ritmiem.. Šis princips ļauj pa jaunam paskatīties uz tādām vispārīgi pieņemtajām tēzēm, kā “gleznot no dabas”, “mācīties no dabas, “saprast dzīves skaistumu”.

Karinē radošās darbības vadošās tēmas ir dzīvās dabas cikliskums un tās daudzās variācijas, kā arī apkārtējās vides un civilizācijas harmoniskas līdzāspastāvēšanas iespējas. Mākslinieces darbi sevī ietver kā daudzas botānisko fantāziju variācijas, ziedus un dabas tēlus, tā arī cilvēka domāšanas lienearitāti un noslieci uz strukturēšanu. Visās Karinē gleznās var caurskatīt vienu vadmotīvu – dzīvi apliecinošo radošo dominanti, vienlīdzīgu dzīvas dabas un cilvēka prāta tiekšanos uz augšu un tālumā. 

### Video ielūgums:

#### https://www.youtube-nocookie.com/embed/96jfMuwQ34M?autoplay=0&mute=1

Pats izstādes nosaukums – “Atdzimstot no pelniem…” -  vērš skatītāja uzmanību mākslinieces īpašajai autortehnikai: daudzi izstādītie darbi ir gleznoti uz veciem palagiem, galdautiem, izšūtiem audekliem, kas nogruntēti pēc senas receptes, gruntij pievienojot pelnus no ugunskura. Gleznot uz tādiem audekliem ir īpaši patīkami un intīmi: tas veido personīgas attiecības starp autoru un viņa darbu. Palags – tas vienlaicīgi ir cilvēka esības simbols un ļoti intīms sadzīves priekšmets: jaundzimušo ietin palagā, uz tiem notiek mīlestības un miega sakrālie mirkļi, rituāla palagā – savanā – ietin mirušā cilvēka ķermeni. Noklājot šos audeklus ar grunti, kuras sastāvā ir pelni – koka, papīra, cilvēka sadzīves priekšmetu, aizgājušajā gada egles un Jāņu nakts vainaga, kas sadega rituālā Saulgriežu ugunskurā - māksliniece velk paralēles ar Dzīves principiem: jaunā atdzimšana no vecā, jaunas nozīmes meklēšana aizejošās jēgas pelnos.

Balto mežģīņu motīvs ceļo no audekla un audeklu - tīrības, dažkārt greznības, jauna sākuma un cilvēku meistarības simbols. Cilvēka rūpīgā darba iemiesojums, tiecoties pēc brīnišķā. Mežģīnes ir simbols cilvēka rūpīgam  un laikietilpīgam, bieži vien smagam roku darbam, viņa tieksmē pēc skaistā un estētiskā.

Viens no centrālajiem izteiksmes līdzekļiem Karinē mākslas darbos ir ornaments. Tas simbolizē saikni ar saknēm, cilvēces ģenētisko kodu, tautas radošumu, roku darbu , nacionālo piederību un tradīcijas šo vārdu visdziļākajā  izpratnē.

Mākslinieces darbi, līdzīgi kā šie mežģīņu ornamenti, ir “caurausti” ar dzīves adatu, kas parādās gandrīz katrā gleznā, dažreiz uzskatāmi, metot ēnu uz audekla virsmas, bet citreiz kodēta simbola izskatā. Baltais pavediens ir dzīves līnija, smalku emocionālu stāvokļu neirogrāfija. Dažreiz pavediens veido ligzdas , bet citreiz tas savijas ciešā un saspringtā mezglā, aizskar apziņu un pieprasa meklēt atbildes uz galvenajiem Visuma jautājumiem.

Par atdzimšanas  idejas kulmināciju var uzskatīt darbu ciklu “Paradīzes putni”: tajā uz pelēka, pelniem noklāta audekla, redzamas krāsainas, kustīgas, vieglas formas, tajās atspoguļojot mistiskā putna Fēniksa atdzimšanu no pelniem. Mākslinieces rokas vilcienu vadīts, uz vecā audekla no pelniem atdzimst vesels jaunu tēlu un to fragmentu kaleidoskops, kas apvienojas ar alkām pēc ideālā skaistuma un ilgām pēc pasakas ar laimīgām beigām, kas simbolizē cerības par jaunu un labāku dzīvi.


facebook_f2cdce2455.svg

instagram_28f3535309.svg

youtube_99d9953794.svg